Mārtiņš Luters (1483 - 1546),

Atdzejojis Kristofers Fīrekers ( Ap 1615-1685)

1. Nu topi līksma, dzied un dej,

Tu mīļā Dieva draudzīt.

Teic droši, nāc, ar mani ej

Tos lielos darbus raudzīt,

Ko Dievs ir darījis pie mums,

Kāds dārgs ir Kristus pelnījums;

Gan grūti tas Tam nācis.

2.    Es biju velna sasaistīts

Un dziļi nāvē grimis.

No saviem grēkiem nomocīts,

Jau tajos biju dzimis.

Es kritu dziļi parādā,

No grēkiem un no ļaunuma

Es biju gluži pārņemts.

3.    Ar saviem labiem darbiņiem

Bij jāstāv man ar kaunu,

Mans prāts ar visiem locekļiem

Tik dzinās vien uz ļaunu.

Sirds bailība un izmisums,

Un nāve bija mans mantojums,

Man ellē bija jāgrimst.

4.    Tad Dievam kļuva manis žēl

Viņš manas bēdas ņēmis.

Sirds rūpējās Tam manis dēļ,

Viņš mani izglābt lēmis.

Pie manis Dievs tad pievērsās

Un Tēva sirds Tam atvērās,

Un izpirka man' dārgi.

5.    Tad Tēvs uz Dēlu sacīja:

Redz, cilvēks ir pilns ļauna,

Mans Dēls, Tu rota dārgākā,

Ej, pestī to no kauna.

Ej, to no bēdām izglābt steidz

Un rūgtās nāves varu veic,

Lai viņš ar Tevi dzīvo.

6.    Dēls savam Tēvam klausīja

Un atnāca virs zemes.

Kā brālis mums Viņš dzīvoja,

No Jaunavas šeit dzimis.

Tas, savu spēku apslēpis,

Bij manas miesas pieņēmis,

Lai lauztu velna varu.

7.    Viņš saka man: "Tev izdosies,

Pie Manis turi sevi;

Par tevi esmu nodevies,

Es cīnīšos par tevi.

Tu esi mans, Tavs gribu būt,

Kur esmu Es, tur tev būs kļūt,

Lai ienaidnieks mūs nešķir."

8.    Lai atdotu man dzīvību,

Viņš savas asins lējis.

To satver tu ar ticību,

Ko ciest dēļ tevis spējis.

Bez vainas nāvei nodevies,

Viņš tavus grēkus uzņēmies,

Lai svētīgs tā tu kļūtu.

9.    Pie Tēva braucis Debesīs

Ar lielu godu, varu,

No tā Es esmu sūtījis

Tev savu Svēto Garu,

Kas tavu sirdi mierina

Un Mani atzīt pamāca,

Un patiesībā vada.

10.Lai Manu skaidro mācību

Dzird visur sludinātu,

Lai pieaug Dieva valstība

Par godu Tam un slavu.

Ņem beidzot vērā, sargājies

No mācības, ko nedod Dievs,

Lai Viņa Vārds tīrs paliek.